St. Benedict - detail from Fra Angelico fresco

Sv. Benedikts - Fra Andželiko freskas fragments

St. Cyril and St. Methodius - 19th century Bulgarian icon

Sv. Kirils un sv. Metodijs - 19. gs. ikona no Bulgārijas

St. Methodius, St. Benedict, St. Cyrill -

European patron saints together in one icon

Sv. Metodijs, Sv. Benedikts, Sv. Kirils -

Trīs Eiropas patroni kopā vienā ikonā

PATRON SAINTS OF EUROPE

The title of the “Patron Saint of Europe” comes from a special care that the Catholic Popes of the 20^th century gave to the issue of cultural and spiritual Europe. It was the Pope Pius XII, who in 1947 called St. Benedict “the father of Europe”, thus labeling him the patron saint of the movement for unity in its initial stage after the experienced atrocities of the war, and in the midst of the threat of the communist expansion.

The Pope Paul VI, in the second year of his pontificate during the council, decided to declare St. Benedict the patron saint of Europe. The Pope John Paul II completely took from his predecessors the patronage over the European unity. Besides St. Benedict, the Pope also declared St. Cyril and Methodius other patron saints. In the same manner, the Pope mentioned and accentuated the life of St. Benedict at the 1500^th anniversary of his birth, which was celebrated in 1980, at the beginning of the Pope’s pontificate.  

St. Benedict (c.480, Nursia, Italy – March 21, 547, of a fever while in prayer at Monte Cassino, Italy) founded the monastery at Monte Cassino, where he wrote the Rule of his order. His discipline was such that an attempt was made on his life; some monks tried by poison him, but he blessed the cup and rendered it harmless. He returned to his cave, but continued to attract followers, and eventually established twelve monasteries. Had the ability to read consciences, prophesy, and forestall attacks of the devil. Destroyed pagan statues and altars, drove demons from groves sacred to pagans. At one point there were over 40,000 monasteries guided by the Benedictine Rule. A summation of the Rule: "Pray and work" (ORA ET LABORA). These words were taken as the foundation for the just-established Latvian Christian Academy back in 1993. Although the Academy is not a monastery, the unity of spiritual effort and practical application of the Christian calling was important for the new initiative when the Church was renewed in Latvia.

Gradual expansion of the Benedictine order, which he had founded, played a significant role in spreading Christianity over the whole continent. Saint Benedict has therefore been highly respected in Germany, especially in Bavaria; he has been a pillar of the European unity, as well as a strong reference to the unalienable Christian roots of its culture and civilization.

St. Cyril (827, Thessalonica, Greece – February 14, 869, Rome), brother of St. Methodius, was sent with Methodius by the emperor in 861 to convert the Jewish Khazars of Russia, a mission that was successful, and which allowed him to learn the Khazar's language. In 863 he was sent with Methodius to convert Moravians in their native tongue. Though some Western clergy opposed their efforts and refused to ordain their candidates for the priesthood, they did good work. Developed an alphabet for the Slavonic language that eventually became what is known as the Cyrillic today. After initial criticism for their use of it, they achieved approval of the Liturgy in the Slavonic language.

EIROPAS SVĒTIE PATRONI

Tituls “Eiropas svētais patrons” radies, pateicoties 20. gadsimta Romas katoļu Baznīcas pāvestu īpašajai uzmanībai pret Eiropas kultūru un garīgumu. 1947. gadā pāvests Pijs XII nosauca sv. Benediktu par “Eiropas tēvu”, tādējādi ieceldams viņu par patronu vienotības kustībai tās pirmajā posmā pēc Otrā pasaules karā piedzīvotajām šausmām un komunistu ekspansijai uzņemot tempu.

Pāvests Pāvils VI sava pontifikāta otrajā gadā koncilā pieņēma lēmumu pasludināt sv. Benediktu par Eiropas svēto patronu. Pāvests Jānis Pāvils II no saviem priekšgājējiem pilnībā pārņēma ideju par Eiropas vienotības patronāžu. Līdzās sv. Benediktam pāvests par svētajiem patroniem nosauca arī sv. Kirilu un sv. Metodiju. Tāpat pāvests atgādināja arī sv. Benedikta dzīvesstāstu, pieminot 1500. gadus kopš viņa dzimšanas, ko atzīmēja 1980. gadā, pāvesta pontifikāta sākumā.

Sv. Benedikts (dz. ap 480. g. Nursijā, Itālijā – miris 547. g. 21. martā no drudža, kas viņam uznāca lūgšanas laikā Montekasino, Itālijā) nodibināja klosteri Montekasino, kur sarakstīja savu slaveno Benediktīniešu klostera regulu. Viņa disciplīna bija tik stingra, ka viņu mēģināja nogalināt; vairāki mūki sazvērējās viņu noindēt, bet sv. Benedikts svētīja kausu un iztukšoja to sveiks. Viņš atgriezās savā alā, bet joprojām pievilka sekotājus, un ar laiku nodibināja divpadsmit klosterus. Viņam piemita spējas lasīt domas, pravietot, paredzēt ļaunā uzbrukumus. Viņš nojauca pagānu skulptūras un altārus, izdzina ļaunos garus no pagānu svētajām alām. Kādreiz benediktīniešu regulu ievēroja 40 000 klosteru. Regulas kopsavilkums izteikts vārdos “Lūdzies un strādā” (ORA ET LABORA). Šie vārdi tika likti arī Latvijas Kristīgajai akadēmijas pamatos, to nodibinot 1993. gadā. Lai gan Akadēmija, protams, nav klosteris, šajos vārdos izteiktā garīgās izcīņas un kristietības praktiskā pielietojuma apvienojums bija nozīmīgs jaunajai iniciatīvai laikā, kad Latvijā atdzima kristīgā Baznīca.

Benediktīniešu ordeņa pakāpeniskajai izplatībai bija nozīmīga loma, kristietībai izplatoties visā kontinentā. Tāpēc sv. Benediktu ļoti godāja Vācijā, sevišķi Bavārijā; viņš ir Eiropas vienības balsts, kā arī nepārprotami atgādina par tās kultūras un civilizācijas kristīgajām saknēm.

Sv. Kirils (dz. 827. g. Tesalonikā, Grieķijā – 869. g. 14. februārī Romā), sv. Metodija brālis. 861. g. imperators viņu kopā ar brāli nosūtīja misijā atgriezt Krievijas jūdu hazārus. Misija izrādījās veiksmīga, un viņš iemācījās hazāru valodu. 863. g. viņu kopā ar sv. Metodiju nosūtīja atgriezt Morāvijas iedzīvotājus viņu dzimtajā valodā. Lai gan daļa rietumu garīdzniecības pretojās brāļu darbībai un atsacījās ordinēt abu ieteiktos kandidātus par priesteriem, viņi tomēr iespēja paveikt daudz. Sv. Kirils un Metodijs izveidoja slāvu rakstību, kas ar laiku kļuva pazīstams kā mūsdienu kirilica. Kad sākotnējā tās lietošanas kritika bija jau aiz muguras, brāļi panāca, ka slāvu valoda tiek izmantota liturģijā.